| Rumānija, pirmā diena(5 spami) |
| Otrdien, 2009.gada 15. septembrī, 14:47:11 |
Neraugoties uz to, ka jau biju paņēmisvienu atvaļinājumu un izdzīvojies tepat Latvijā, Gints ar Daci mani pierunāja ņemt vēl vienu un braukt tripā uz Rumāniju. Līdz ar to Augusta pēdējās un Septembra pirmās dienas kopā ar Andu, Daci, Gintu, Andri un Reālo pavadījām Rumānijā. Idejas autori arī paši uzņēmās organizēšanu, ceļa plānošanu, objektu meklēšanu.. Par ko viņiem jāsaka milzīgs paldies!Izlēmām ceļā doties naktī no piektdienas uz sestdienu, lai pirmajā apmešanās vietā ierastos jau sestdienas vakarā un varētu kārtīgi izgulēties pirms Rumānijas apceļošanas. Taču tik raiti vis negāja un Roxaurā ieradāmies vien 3:00 naktī, kas bija par četrām stundām vairāk kā plānots. Bet to visu var novelt un Slovākijas serpentīniem, lielo Poliju un daudzām "pilsētām", jeb baltajām apdzīvotajām vietām! Kā arī Taņu no GPS, kura kā izrādījās par visām varēm gribēja mūs izvest cauri Ukrainai. Attapāmies jau tad, kad nekas cits vairs neatlika kā izmest vairāk kā 100 km līkumiņu, lai saglabātu plānoto maršrutu Latvija -> Lietuva -> Polija -> Slovākija -> Ungārija -> Rumānija. Jāatzīmē, ka turpceļā vietām lija lietus, Ungārijā pat gāza kā ar spaiņiem, bet pašā Rumānijā mūs sagaidīja silts un saulains laiks. Nevar nepieminēt arī to, ka Gints bija monstrs, jo no turpceļā pavadītajām 25 stundām, savas 20 pie stūres bija tieši viņš! Bet nu par visu redzēto, piedzīvoto nedaudz bildēs un aprakstos.. ![]() No Daces vecākiem bijām dabūjuši astoņvietīgo VW Transporter, kas priekš mums sešiem bija kā reiz laikā. Mazliet gan nācās pačakarēties ar vairākkārtēju bagāžas pārkrāmēšanu, lai varētu kaut ko dabūt laukā, kas iekrāmēts pašā apakšā. Starp citu, mums bija līdz arī ledusskapis, līdz ar to aliņš bija vēss, piens un jogurti nesaskāba, šokolāde neizkusa u.t.t. Konkrētajā attēlā esam apstājušies kārtējā Polijas benzīntankā un bagāža tiek atkal pārcilāta.. :) ![]() Netālu no Slovākijas un Ukrainas robežas. Maršruts tiek pārplānots un braucam pa mazākas nozīmes ceļiem uz Ungāriju.. ![]() Svētdienas rīts, jeb pareizāk būtu teikt agra pēcpusdiena. Ieturējām maltīti un sarunājām, ka paliksim šajā pašā Pansijā vēl vienu nakti. No administratores mēģinājām uzzināt ievērojamākos objektus tuvākajā apkaimē, taču neko prātīgu neuzzinājām, jo viņa pati savu dzimto zemi nav apceļojusi. Tā kā pirmajās dienās apbraukājām Rumānijas laukus, tad saskārāmies ar nelielu problēmu - vienīgais cilvēks, kurš mācēja angļu valodu, bija pansijas administratore. Pārējie sastaptie cilvēki nevarēja mums pateikt ne vārda mums zināmā valodā (RUS tai skaitā). Ne veikalos, ne uz ielām, ne arī "tūrisma info punktā"! Protams, nākamajās dienās, tuvojoties lielākai civilizācijai, sastapām arī dažus tādus, kas spēja ar mums komunicēt.. ![]() Pirmais Rumānijas apskates objekts tika izvēlēts - "Cutilor Gorge". Tā ir 60 - 100 metru dziļa aiza, kas stiepjas vairāk kā kilometra garumā. Taču pirmais meklēšanas mēģinājums bija neveiksmīgs. GPS mūs aizveda kaut kur uz šauriem un bedrainiem zemes ceļiem.. ![]() Gar kuru malām brīvā dabā ganījās cūkās.. ![]() Iekūlāmies nezin kur un atpakaļceļa īsti nebija, tāpēc tik turpinājām braukt.. Līdz vienā brīdī apstājāmies un nolēmām mazliet tos paugurus iemūžināt! ![]() Anda vēl aizskrēja kādu gabaliņu uz priekšu paskatīties vai tur nav kas ievērības cienīgs.. Aizu neatrada.. ![]() ![]() Prieks ir acīmredzams. Īstenībā visu ceļojuma laiku valdīja pacilājošs noskaņojums. Neviens ne arvienu nesakašķējās, bet apcēla gan viens otru cik tik uziet! ![]() Gints turpina ripot lejā, kamēr Reālais bija devies apskatīt vai paugura otrā pusē nav kas ēdams.. Jo rumāņiem kukurūzu lauki ir teju vai "aiz katra stūra". ![]() Pārējie devās ar kājām un laiku pa laikam kaut ko iemūžināja.. ![]() Vēl rumāņiem, tāpat kā kukurūzu lauki, katrā pagalmā ir vīnogulāji.. Nav brīnums, ka vīns pie viņiem ir salīdzinoši smieklīgās cenās.. ![]() .. nē, arī šī nav tā meklētā aiza.. ![]() Atradām tūrisma informācijas centra zīmi. Iegājām tajā mājiņā, bet tur izrādās veikals! Un pārdevēja, nemākot ne vārda angliski, parādīja, ka ārā uz stūra ir karte. Izpētījām un aptuveni sapratām kur tā aiza īsti atrodas. ![]() Lai tur nokļūtu, bija jāšķērso šis tilts, ar 1.5 t ierobežojumu. Lieki teikt, ka mūsu busiņš svēra ~ 3t. Pavērojām, ka vietējie tam dragā pāri, ātrumu pat īsti nesamazinot, un nolēmām riskēt! Veiksmīgi! ![]() Lai gan tilts tiešām izskatījās šaubīgs un zem šīs papuvušās dēļu kārtas apakšā bija upīte.. Vēlāk gan izrādījās, ka šo tiltiņu var apbraukt kādus nieka 50m uz priekšu.. Bet to jau mēs nezinājām.. ![]() Aiza beidzot veiksmīgi atrasta! Lai gan pirms tam vēl šķērsoti daži šaubīgi tilti.. Varbūt kādam šī aiza neliksies kaut kas īpašs, bet man, kā cilvēkam, kurš kaut ko tādu redz pirmo reizi - tas likās kaut kas! ![]() Mašīnu atstājām aizas sākumā un paši devāmies tālāk ar kājām. Pāris bildes.. ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Andris ar Reālo uzrāpās vienā klints gabalā.. ![]() Arī šeit daži censoņi uzrāpās. Klīda baumas, ka redzēts tajā alā arī vesels bars ar sikspārņiem. ![]() ![]() Pa to laiku es ar Andu uzrāpos fonā redzamajā, mākslīgi veidotajā ūdenskritumā. Kā izrādījās, aiz tā nav nemaz tik iespaidīgs ūdens līmenis, bet gan nīkulīga upīte.. ![]() Lejā kāpšana viņiem gāja krietni lēnāk.. Kājas slīdēja.. ![]() ![]() Kad ala un ūdenskritums bija apskatīts, devāmies tālāk un rāpāmies aizas pretējā pusē. Meklējām nopietnāku ūdenskritumu, kuram turpat vien netālu vajadzēja būt. Taču tā arī neatradām.. Kad nācām atpakaļ, no kalna lejā vajadzēja kāpt slalomā, citādāk pa šķembām pārāk slīdēja kājas.. ![]() Piere un mugura slapja, kamēr izstaigā tās takas.. ![]() Viss apskatīts un dodamies uz mašīnu, lai brauktu meklēt lāču alas! Jo tas bija viens no ceļojuma "Must See" punktiem. ![]() Pa ceļam turpinu priecāties par fonā redzamajiem pauguriem.. ![]() Alas atradām, tikai mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums. Tās bija jau apmeklējumiem slēgtas! :( Kā vēlāk noskaidrojām, tās būtu slēgtas arī nākamajā dienā, līdz ar to cerības atmetām un nācās samierināties ar šo video!. ![]() Laikam vienīgā ceļojuma kopbilde. Jo parasti kāds atradās objektīva otrā pusē.. ![]() Vēl izlocījām kājas pa vietējām takām, meklējot vēl ko apskatāmu un vakarā jau devāmies atpakaļ uz Roxauru.. Pa ceļam bija intensīva govju satiksme, kas mazliet apgrūtināja braukšanu! ![]() Tā arī nesanāca iemūžināt to skatu, ka pie katras lauku mājas ārā ir soliņš uz kura sēž visu paaudžu cilvēki.. Radās iespaids, ka viņi to vien dara kā sēž pie mājas uz soliņa.. Tas bija novērojams arī ļoti vēlās vakara stundās un agri no rīta.. ![]() Braucot cauri kārtējam ciematam, šos vietējos čaļus nofočēja Andris. Uz ko viņi rādīja mums dūres, skrēja pakaļ mašīnai.. bet nu veiksmīgi aizlaidāmies! Jau sākās sarunas par to, ka pieķērām viņus apmaināmies ar precēm.. un tas viņiem dikti nepatika! Taču foto nekādi koferīši nav manāmi.. :) Pirmā diena ar to arī beidzās.. Vakarā patukšojām Jameson, uzspēlējām pokeru un pēc tam jau pa gultām.. Turpinājums sekos! |